Džeks un pupas stāds

Reiz dzīvoja kāds nabadzīgs zēns vārdā Džeks.

Viņš dzīvoja kopā ar savu māti mazā būdiņā.

Viņiem nebija itin nemaz naudas.

Viņi bija ļoti, ļoti nabadzīgi.

Dzīve viņiem bija grūta.

Viss, kas viņiem piederēja, bija viena govs.

Viņas vārds bija Pienbaltīte.

Viņa deva pienu katru dienu.

Viņi pārdeva pienu tirgū.

Tā viņi ieguva naudu ēdienam.

Kādu bēdīgu dienu Pienbaltīte pārstāja dot pienu.

"Ak nē!" teica māte.

"Tagad mums nav ko pārdot!

Mums jāpārdod pati Pienbaltīte.

Ved viņu uz tirgu, Džek."

Džeks jutās ļoti bēdīgs.

Viņš ļoti mīlēja Pienbaltīti!

Bet viņiem vajadzēja naudu ēdienam.

"Es par viņu dabūšu labu cenu," Džeks apsolīja.

Viņš aplikā virvi Pienbaltītei ap kaklu.

Viņi devās ceļā pa ceļu.

Ceļā uz tirgu Džeks satika vecu vīru.

Vīram bija gara, balta bārda.

Viņa acis noslēpumaini mirdzēja.

"Uz kurieni tu dodies?" jautāja vīrs.

"Uz tirgu pārdot savu govi," teica Džeks.

Vecais vīrs dīvaini pasmaidīja.

"Es iemainīšu pret to govi!" viņš teica.

Viņš iebāza roku kabatā.

Viņš izvilka piecas krāsainas pupas.

Tās bija sarkana, zila, zaļa, dzeltena un violeta!

"Tās ir burvju pupas!" teica vīrs.

"Iestādi tās šovakar," viņš čukstēja.

"Līdz rītam tās izaugs līdz pat debesīm!"

Džeka acis iepletās.

"Tiešām?" viņš jautāja.

"Es apsolu!" teica vecais vīrs.

Džeks ātri veica maiņu.

Viņš atdeva vīram Pienbaltīti.

Vīrs viņam iedeva piecas pupas.

Džeks satraukts skrēja mājās!

Viņš nevarēja sagaidīt, kad pastāstīs mātei!

Džeks iebrāzās pa durvīm.

"Māt! Māt!" viņš kliedza.

"Skaties, ko es dabūju par Pienbaltīti!"

Viņš parādīja viņai piecas pupas.

Mātes seja kļuva sarkana!

"PUPAS?!" viņa kliedza.

"Tu pārdevi mūsu govi par PUPĀM?!

Kā tu varēji būt tik muļķis!

Tagad mēs noteikti mirsim badā!"

Viņa bija tik dusmīga!

Māte izrāva pupas no Džeka rokas.

Viņa izmeta tās pa logu!

"Ej gulēt bez vakariņām!" viņa raudāja.

"Ko tu esi izdarījis, tu muļķa zēns!"

Džeks bēdīgi aizgāja uz savu istabu.

Viņa vēders kurkstēja no bada.

Viņš jutās briesmīgi par to, ko bija izdarījis.

Nākamajā rītā Džeks pamodās.

Kaut kas šķita citādi.

Viņa istaba bija tumšāka nekā parasti.

Viņš paskatījās pa logu.

Viņam atvērās mute!

Ārā bija izaudzis MILZĪGS pupas stāds!

Tas bija resns, garš un zaļš!

Tas stiepās augšup, augšup, augšup mākoņos!

Pupas tomēr bija bijušas maģiskas!

"Vecais vīrs teica taisnību!" Džeks noelsās.

Džeks uzreiz izskrēja ārā.

Pupas stāds bija milzīgs!

Tam bija resni, spēcīgi vīteņi.

Lieliski piemēroti kāpšanai!

"Man jāredz, kurp tas ved!" teica Džeks.

Viņš sāka kāpt augšup un augšup.

Viņš uzkāpa augstāk par māju.

Viņš uzkāpa augstāk par kokiem.

Viņš iekāpa mākoņos!

Drīz viņa būdiņa lejā izskatījās sīciņa.

Beidzot Džeks sasniedza virsotni!

Viņš uzkāpa uz mākoņa.

Tas zem kājām šķita mīksts!

Viņš nevarēja noticēt savām acīm.

Šeit augšā bija vesela zeme!

Tālumā viņš ieraudzīja milzīgu pili.

Tā bija lielākā pils, kāda jebkad redzēta!

Viss bija milzu izmērā!

Pat zāle bija gara!

"Šeit noteikti dzīvo milzis!" nodomāja Džeks.

Džeks devās uz pili.

Viņš pieklauvēja pie milzīgajām durvīm.

Tās atvēra milzu sieviete!

Viņa bija liela kā māja!

Džeks bija nobijies, bet izsalcis.

"Lūdzu, kundze," drosmīgi teica Džeks.

"Vai jūs nevarētu man iedot brokastis?

Esmu kāpis visu rītu!"

Sieviete laipni paskatījās uz viņu no augšas.

"Tu nabaga mazais!" viņa teica.

"Nāc iekšā ātri!" viņa čukstēja.

"Bet tev jāslēpjas!

Mans vīrs ir milzis!

Viņam patīk ēst mazus zēnus!

Ja viņš tevi atradīs, tu būsi briesmās!"

Džeka acis iepletās bailēs!

Viņa aizveda viņu uz virtuvi.

Viņa iedeva viņam maizi un sieru.

Viņa iedeva viņam krūzi piena.

Krūze bija liela kā vanna!

Džeks ātri ēda un dzēra.

Pēkšņi visa pils nodrebēja!

BUM! BUM! BUM!

Tuvojās smagi soļi!

"Viņš ir mājās!" iesaucās sieva.

"Ātri! Slēpies krāsnī!"

Džeks ātri ielēca krāsnī.

Viņš lūkojās caur spraugu.

Iekšā iebrāzās lielākais milzis, kāds jebkad redzēts!

Viņam bija liela, kupla bārda.

Viņa balss bija kā pērkons!

Milzis ošņāja gaisu.

"Fī-fai-fo-fum!

Es ožu angļa asinis!

Vai viņš dzīvs, vai miris jau,

Viņa kaulus malšu maizē!"

Džeka sirds dauzījās krūtīs!

Vai milzis varēja viņu saost?

"Nieki, mīļais," teica sieva.

"Tu odi govis, ko ēdi brokastīs!

Tagad sēdies un ēd savas pusdienas!"

Milzis apēda milzīgu maltīti.

Kad viņš pabeidza, viņš nokliedzās:

"Atnes man manu vistu!"

Viņa sieva atnesa skaistu vistu.

Vistas spalvas mirdzēja kā zelts!

"Dēj!" pavēlēja milzis.

Un vista izdēja zelta olu!

Īstu olu no tīra zelta!

Džeks skatījās ieplestām acīm.

"Tā vista ir maģiska!" viņš domāja.

Milzis skatījās, kā viņa vista dēj olas.

Viena ola, divas olas, trīs olas!

Drīz viņš sāka žāvāties.

Viņa acis kļuva smagas.

Viņa galva sāka slīgt.

Drīz milzis krāca!

Z-Z-Z-Z-Z-Z-Z!

Visa pils trīcēja no viņa krākšanas!

Džeks redzēja savu iespēju!

Viņš klusi izlīda no krāsns.

Džeks uz pirkstgaliem piezagās pie galda.

Vista tur sēdēja.

Džeks viņu maigi sagrāba!

"Kluk!" klusi noteica vista.

Džeka sirds pamira!

Bet milzis turpināja krākt.

Džeks skrēja, cik ātri vien spēja!

Viņš izskrēja no pils!

Vista bija smaga viņa rokās.

Bet viņš nepārstāja skriet!

Džeks sasniedza pupas stādu!

Viņš sāka ātri kāpt lejā.

Lejā, lejā, lejā viņš devās!

Vista nervozi klukstēja.

"Neuztraucies," Džeks čukstēja.

"Mēs gandrīz esam mājās!"

Džeks droši sasniedza zemi!

Viņš skrēja uz savu būdiņu.

"Māt! Māt!" viņš kliedza.

"Skaties, ko es atnesu!"

Māte izskrēja ārā.

Džeks parādīja viņai zelta vistu.

"Dēj!" viņš teica vistai.

Vista izdēja zelta olu!

Mātes acis pieplūda prieka asarām!

"Mēs esam bagāti!" viņa sauca.

"Mēs nekad vairs nebūsim badā!"

Katru dienu vista dēja zelta olas.

Džeks un viņa māte pārdeva olas.

Viņi nopirka ēdienu un jaukas drēbes.

Viņi salaboja savu mazo būdiņu.

Dzīve tagad bija brīnišķīga!

Bet Džeks domāja par pili.

"Kas vēl pieder milzim?" viņš domāja.

Pēc dažām nedēļām Džeks kļuva ziņkārīgs.

"Es kāpšu pupas stādā vēlreiz!" viņš nolēma.

Viņa māte teica: "Esi uzmanīgs!"

Džeks apsolīja, ka būs.

Augšup pa pupas stādu viņš kāpa!

Viņš atkal devās uz pili.

Šoreiz viņš bija maskējies!

Viņš pieklauvēja pie durvīm.

Milža sieva atvēra.

"Vai es varētu dabūt mazliet ēdiena?" Džeks mīļi jautāja.

Sieva ielaida viņu iekšā.

Viņa atkal iedeva viņam ēdienu.

Bet drīz milzis pārnāca mājās!

BUM! BUM! BUM!

"Slēpies!" čukstēja sieva.

Šoreiz Džeks paslēpās skapī.

Milzis ošņāja un šņāca.

"Fī-fai-fo-fum!

Es atkal ožu to zēnu!"

"Nē, mīļais," teica viņa sieva.

"Tev tikai izliekas!"

Pēc ēšanas milzis uzkliedza:

"Atnes man manu arfu!"

Viņa sieva atnesa skaistu zelta arfu.

Viņa nolika to uz galda.

Džeks lūkojās caur skapja durvīm.

"Spēlē!" pavēlēja milzis.

Arfa sāka spēlēt pati no sevis!

Skaista mūzika piepildīja pili!

Tā spēlēja brīnišķīgākās dziesmas!

Milzis pasmaidīja un atslābinājās.

Drīz milzis aizmiga.

Viņa krākšana bija skaļa kā pērkons!

Džeks izlīda no skapja.

Viņš sagrāba burvju arfu!

Bet arfa iekliedzās:

"Saimniek! Saimniek!" tā kliedza!

Milzis pamodās vienā mirklī!

"Kāds zog manu arfu!" viņš rēca.

Viņš pielēca kājās no krēsla!

Džeks skrēja, cik ātri vien spēja!

Milzis dzinās viņam pakaļ!

Džeks izskrēja no pils!

Milzis bija tieši aiz viņa!

BUM! BUM! BUM!

Zeme drebēja ar katru soli!

"Nāc atpakaļ, tu mazais zagli!" rēca milzis!

Džeks sasniedza pupas stādu!

Viņš uzlēca uz tā un kāpa lejā!

Arfa turpināja saukt: "Saimniek! Saimniek!"

Milzis sasniedza pupas stādu.

Viņš arī sāka kāpt lejā!

Džeks kāpa ātrāk nekā jebkad agrāk!

Viņa rokas sāpēja no vīteņiem!

Bet viņš nevarēja apstāties!

Milzis tuvojās!

Viss pupas stāds trīcēja!

"Māt!" Džeks kliedza no augšas.

"Atnes cirvi! Ātri!"

Māte izskrēja ārā ar cirvi.

Džeks nokrita zemē.

Viņš izrāva cirvi viņai no rokām!

Džeks cirta ar cirvi pa pupas stādu!

CIRT! CIRT! CIRT!

Milzis tagad bija pusceļā lejā!

"Ātrāk, Džek!" sauca māte.

Džeks cirta ar visu spēku!

KRAKŠĶ!

Pupas stāds sāka gāzties!

"NĒĒĒĒĒ!" kliedza milzis.

Lejā, lejā, lejā tas gāzās!

Milzis krita tam līdzi!

Viņš ietriecās zemē ar varenu BUM!

Un tās bija milža beigas!

Džeks un viņa māte bija drošībā!

Viņiem bija zelta vista.

Viņiem bija burvju arfa.

Arfa spēlēja skaistas dziesmas visu dienu.

Vista dēja zelta olas.

Viņi pārdeva zelta olas.

Viņi kļuva ļoti bagāti.

Viņi uzbūvēja skaistu jaunu māju.

Viņi palīdzēja visiem nabadzīgajiem cilvēkiem ciematā.

Visi viņus mīlēja!

Džeks iemācījās svarīgu mācību.

Dažreiz riskēšana var novest pie lielām lietām!

Burvju pupas bija izmainījušas viņu dzīves.

Džeks un viņa māte dzīvoja laimīgi uz mūžu.

Un viņi nekad vairs nekāpa pupas stādā!